Velotreniņi

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz ko atbildi cenšas rast austrumu kultūras, ir par drosmes būtību- kā tā tiek saistīta ar fiziskām sāpēm vai vienkārši apziņu, ka Tu dzīvo. Ciešanas un sāpes kā dzīves sastāvdaļa vienmēr ir bijusi seno kultūru sastāvdaļa, bet diemžēl aizmirstas mūsdienu modernajā sabiedrībā.

Riteņbraukšanas sacīkstes savā būtībā ir sacensības, kuras noskaidro, kurš spēj paciest grūtības visilgāk. Ik darba dienu trenējoties, nedēļu nogalēs startējot sacensībās, mēs jau zinām, ka ne vienmēr uzvar tas talantīgākais un vislabāk sagatavotais. Parasti sacensībās uzvar tie, kurš spēj nevainojami lasīt sacīkstes gaitu, apvienot taktiku un spēju sakost zobus brīžos, kad pie apvāršņa parādās istā iespēja.

Vai jums ir bijis tā, ka nobraucat 10 km, viss labi, nobraucat 20, arī ne vainas, nobraucat vēl 10-20, un pamazām sāk sāpēt muguras lejasdaļa, kakls savilkts, ātrums krītas? Ja tā, tad pie vainas ir vāja mugura. Diemžēl pati riteņbraukšana ķermeņa vidus un augšdaļu nestiprina.

Stabila un stipra ķermeņa vidusdaļa: 1) samazina ķermeņa lieko šūpošanos; 2) palīdz noturēt pareizu sēdēšanu uz velosipēda; 3) novērš vai samazina plecu, kakla un muguras lejasdaļas sāpes; 4) uzlabo pedalēšanas efektivitāti, un 5) palīdz pareizi un efektīvi izmantot kāju spēku.

Riteņbraucējiem ķermeņa augšdaļas stiprināšanai būtu jāveic vingrinājumi muguras dziļajiem muskuļiem, vēdera slīpajiem (sānu), gūžu un augštilbu aizmugurējiem muskuļiem. Daudzi avoti norāda, ka vēdera taisnajam muskulim (rectus abdominis jeb vēdera presei) konkrēti riteņbraukšanā nav būtiskas funkcionālas nozīmes, tikvien cik vienmērīgai ķermeņa vidusdaļas muskuļu attīstībai. Nesabalansēti muskuļi agri vai vēlu rada sāpes vai traumas. Tas pats attiecas uz nepieciešamību trenēt kāju aizmuguri, jo pati riteņbraukšana teicami trenē augšstilbu priekšpusi.

Nesen atradu ļoti interesantu Helmuta Rodkes rakstu par jauno basketbolistu treniņu niansēm. Lasot domāju, ka ļoti daudz no tā visa var attiecināt uz riteņbraukšanu. Jā, cits sporta veids, daudz speciālo vingrinājumu, taču panākumu būvēšanas pamati ir vieni un tie paši. Tālāk pats raksts.

Padomā – vecumā no 15 līdz 18 gadiem Latvijā ar basketbolu nodarbojas daudz jauniešu. Vai tu būsi viens no lielās masas, kas ir tikai piedalījušies, vai arī kļūsi par visiem zināmu augsta līmeņa spēlētāju, kura plakātus bērni līmēs pie sienām? Ir tā, ka ļoti daudzi grib kaut kas vai kaut kādi būt. Piemēram izcils basketbolists. Kāds, droši vien daudzi, grib būt kā Kobe. Bet gribēšana būt ļoti atšķiras no gribēšanas kļūt. Jo gribēšana būt ir tukša skaņa, savukārt kļūšana ir grūts process!

Jautājums ir– kā uzzināt, kas tieši tev ir vajadzīgs? Velosipēdu no jauna izgudrot nav nepieciešams, priekš tam jau ir zinoši treneri, lai palīdzētu katram sportistam, kurš to lūdz. Ja neprasīsi, kā lai kāds zina, ka tu gribi trenēties labāk? Izrādīsi iniciatīvu, un viss sāks notikt. Vajag tikai pieiet, pajautāt, piezvanīt vai uzrakstīt e-pastu. Drosmīgie tiek cienīti! Bail, kautrējies, gaidi īsto brīdi vai atrunājies sev ar dažādiem iemesliem? Tad turpini zaudēt laiku.

Velo treniņi telpās ir lieta, ko daudziem grūti izturēt. Man pašam riteņbraukšanas prieks neizpaužas treniņos vien. Tā ir arī būšana dabā, jaunu ceļu un maršrutu atklāšana, mainīgas ainavas vērošana, arī ātruma baudīšana. Mīšanās uz velotrenažiera ziemā ir garlaicības kalngals, ko pat laba filma ne vienmēr spēj glābt. Labāk tad braucu ārā– lai arī mazos mīnus  grādos un pa sniegu, nekā lēni mirstu telpās.

Dzīvojot mūsu klimatā, kur ziemas ir aukstas, dienas ir īsas un ziemas braukšanas apstākļi bīstami, ne vienmēr var braukt ārā. Līdz ar to braukšana uz velotrenažiera, iespējams, ir vienīgā iespēja sagatavoties sezonas sākumam. Izvēloties pareizo pieeju, tas nav nemaz tik neciešami grūti.

Labākā telpu treniņu stratēģija ir uztvert velotrenažieri tieši tāpat kā uztveru jebkuru rīku svaru zālē. Tu uzkāp, padari darbu (veic uzdevumus) un kāp nost. Neuztver laiku uz trenažiera kā „braucienu”. Koncentrējies uz kvalitāti, izdari nepieciešamās lietas intervālos, nesēdi stundām garajos treniņos liekot „bāzi”. Bāzi var likt arī citos veidos.